Ilgu laiku uzskatīja, ka neauglības iemesls slēpjas sieviešu organismā. Tomēr šodien neizsauc šaubas tas, ka pastāv arī šīs slimības vīriešu forma. Tā ir vīriešu reproduktīvās sistēmas saslimstība, kas neļauj vīriešiem radīt pēcnācējus. Pastāv vīriešu neauglības vairākas formas.

1. Sekretorā forma

Šīs formas gadījumā dažādu iemeslu dēļ netiek izstrādāti veseli kustīgi spermatozoīdi tajā daudzumā, kas būtu pietiekams veiksmīgai olšūnas apaugļošanai. Traucējuma iemesli var būt sekojoši: hormonālie traucējumi, ģenētiskie faktori, smagas hroniskās slimības (cukura diabēts), dzimumorgānu pārciestās iekaisuma saslimšanas (orhīts, parotīts), sēklinieku tūska, varikocēle, sēklinieku torsija u.c. Pie faktoriem, kas provocē saslimstības rašanos pieder: diētas olbaltumvielu nepietiekamība, avitaminoze, sēklinieku trauma, kaitīgie arodfaktori (jonizējošais starojums, augstas temperatūras, kontakts ar dažādām toksiskām vielām).

2. Vīriešu neauglības obtstruktīvā forma

Šīs formas gadījumā pastāv šķēršļi spermatozoīdu pārvietošanās ceļā no sēkliniekiem uz urīnizvadkanālu. Par tādiem šķēršļiem var būt: sēklvada trakta iedzimts iztrūkums vai posma sašaurinājums, saaugums, palicis pēc iekaisuma vai infekcijas procesa, dzimumorgānu vai tuvāko orgānu cista vai audzējs, pēcoperācijas rēta.

3. Vīriešu neauglības imunoloģiskā forma

Šī neauglības forma attīstās, kā likums, pēc sēklinieku traumas. Šīs formas gadījumā organisms sāk izstrādāt antivielas sēklinieku audiem. Normā sēklinieku audi un imūnsistēma nesaskaras. Traumas gadījumā notiek šo divu sistēmu kontakts un organisma imunitāte sāk uztvert sēkliniekus kā svešu veidojumu. Antivielas var izstrādāties tieši pie spermatozoīdiem.

Vīriešu neauglības ārstēšana - ilgstošs process, kurā nepieciešama pilnīga sadarbība un savstarpējā sapratne starp ārstu un pacientu. Mūsdienu laboratorijas pētījumi ļauj atklāt iemeslus, kas noved pie neauglības, kā arī kontrolēt izmaiņas, notiekošās organismā ārstēšanās procesā.

Mēs neapstāsimies pie pietiekami sarežģītās vīriešu neauglības klasifikācijas, bet apstāsimies pie primārā (bāzes) vīrieša izmeklējuma. Mūsu klīnikā tas ietver:

1. rūpīga anamnēze;
2. pilnvērtīga apskate;
3. ejakulāta izvērsts pētījums;
4. izmeklējumi attiecībā uz uretras un prostatas-vezikulārā kompleksa gausi noritošām, vāji aktīvām iekaisuma saslimšanām;
5. hormonālā statusa noteikšana;
6. iegūto datu kompleksa analīze.