Prieka gēni

” Šie bērni staro no prieka, viņiem svešas  bailes no nepazīstamiem cilvēkiem,

Kas raksturīgas citiem viņu vienaudžiem, šos bērnus droši varu ņemt rokās,

Neviens nenobijās  no manis, pirmoreiz satika cilvēka.”

Bērniņus, kas nākuši pasaulē, pateicoties neauglības ārstēšanas un ginekoloģisko saslimšanu speciālistei Valērijai Godunovai, grūti apkopot vienā sarakstā. Valērija ar neauglības ārstēšanu nodarbojas sešus gadus, vecākajam no viņas mazuļiem ir nedaudz vairāk  par pieciem gadiem. Katrs no viņiem nācis pasaulē  ar savu programmu,katrs mantojis tikai savu  priekšteču gēnus. Taču  viņiem ir  kas kopīgs,kas atšķir šos  bērnus no viņu vienaudžiem, kas ieņemti, iznēsāti un dzemdēti  dabiskā ceļā, bez sarežģījumiem- viņiem piemīt prieka gēns.

Nesen Valērija un viņas vīrs, embriologs Konstantīns Godunovs, rīkoja svētkus Etnogrāfiskajā brīvdabas muzējā bērniem un viņu māmiņām, kas savulaik bija viņu  pacientes klīnikā Jūsu ārsti. Šie mazuļi aprūpēti un audzināti ar sevišķu siltumu, jo doti viņu vecākiem par īpašu cenu.

”Mani satrauc nekorekts jautājums,  kuru uzdod nākamie vecāki, kas izšķīrušies par mākslīgo apaugļošanu,” turpina Valērija Godunova.  ”Mūsdienās visi aizraujas ar paralēlo pasauļu  un  dvēseļu izpēti.  ”Vai šim bērnam būs dvēsele?” – jautā topošie vecāki.

Pietiek paskatīties uz katru no šiem mazajiem brīnumiem, lai kļūtu neērti par nekriento jautājumu.”

Valērijas un  Konstantīna jājamzirdziņš – palīdzība bērna ieņemšanā, iznēsāšanā un dzemdēšanā ar unikālas EKA (ekstrakorporālā  jeb ārpusķermeņa apaugļošana ) metodes  palīdzību . 21. gadsmimta metode un  augsts profesionālisms ir tikai puse no panākumiem. Rezultāts atkarīgs arī no abu vecāku , pirmkārt, mātes, vecuma, kā arī no iegūto olšūnu kvalitātes. Godunova klīnikas pieredze liecina,ka cerību  nedrīkst zaudēt pat bezcerīgākajos gadījumos. Daži bērni nākuši pasaulē, pateicoties tam , ko tautā sauc vienkārši par brīnumu.

Pirmais brīnums

39 gadus veca paciente bija precējusies trīs gadus. Aiz muguras – divas spontāni pārtraukušās grūtniecības. Pēc tām iestājās neauglība, un , pats nepatīkamākais, vīram tika atklāts vēzis. Bez ķīmijterapijas nevarēja iztikt, un tā ietekmēja spermas kvalitāti. Godunovi izmantoja radikālu metodi – spermas iesaldēšanu  pirms ķīmijterapijas kursa. Pa to laiku sieva gatavoja EKA metodei un pēc ovulācijas stimulācijas ieguva tikai vienu olšūnu , kas tika apaugļota. Rezultātā iestājās grūtniecība, sieviete gatavojās dzemdībām. Pēc Valērijas teiktā, šis gadījums ir īsts brīnums, jo pirms tam viņa pati skeptiski skatījās uz šo situāciju. Tikai brīnums palīdzēja rasties grūtniecībai labvēlīgiem apstākļiem. ” Mūsu pacienti iekšēji staro, viņi ir tik dzīvespriecīgi, neskatoties uz vīra slimību. Viņi ir pateicīgi par laiku, kas no augšas atvēlētas viņu ģimenes laimei. Viņi to uzskata par dāvanu par ilgo gaidīšanu un pacietību.”

Otrais brīnums

Kārtējam brīnumam – Dinai, kas piedzima māmiņai, kura cieta no pāragras menopauzes iestāšanās, jau rit otrais gadiņš. Neskatoties uz sievietes vecumu ( 28 gadi ), viņai bija ļoti maz olšūnu . Pēc  masīvas stimulācijas klīnikā tika iegūta tikai viena apaugļoties spējīga olšūna. Apaugļošanās procesā radās sarežģījumi – sievietei lidz 38 grādiem paaugstinājās temperatūra, kas embrijam var būt nāvējoši. Ārstēšana klīnikā ilga trīs dienas, un normāla ķermeņa temperatūra sievietei tika uzturēta mākslīgā ceļā. Starp citu, pirms tam sieviete ilgstoši cieta no klīniskas depresijas un ārstējās pie psihiatra. Dinas piedzimšana ir liela veiksme. Visdīvainākais šajā situācijā ir tas, ka jaunā māmiņa līdz pat šim brīdim neapjauš savu laimi. Gadu pēc dzemdībām viņa vērsās pie Valērijas, sakot: ja būtu zinājusi, ka rūpēties par mazuli būs tik grūti, nebūtu steigusies viņu dzemdēt.  ”Es nesāku laimīgo māmiņu, kura acumirklī izārstējās no depresijas, baidīt, ka vairs neko darīt nevar -vairāk grūtniecību nebūs, jo brīnumu atkārtot nevar. Mediķiem ne vienmēr pacientiem jāstāsta viss.”

Trešais brīnums

Valērijas pacientei pāri ir 50 gadiem, nesen nomiris vienīgais bērns. Dzīve zaudējusi jēgu, kaut arī laulība ir laimīga, sadzīve nokārtota. Dzīvesbiedri vērsās klīnikā, kur tika veikta nopietnas sievietes organisma apsekošana un noskaidrots,ka viņa ir pilnīgi vesela un gatava mākslīgajai apaugļošanai. Balva visam tam- grūtniecība, kuru viņi pārdzīvo ar lielu prieku – dzīve ir atguvusi jēgu. ” Šie cilvēki neuzdeva liekus jautājumus: kā būs rīt, vai varēs uzturēt mazuli, par ko viņi nosodīti ar bērna nāvi. Man patīk cilvēki, kuri viegli risina problēmas un neuzdod neatbildamus jautājumus. Tādēļ arī seko labvēlīgs iznākums. Lūk, par ko cilvēki ir jāpārliecina – ir tik daudz neauglības izraisītu depresiju. Sarežģītās situācijās cilvēki bieži neredz citu izeju kā šķiršanos.”

P.S. no Valērijas

”Citi saka – neauglību  ārstēt nevajag. Vai to var uzskatīt par Dieva sodu? Neesmu pārliecināta. Būdama mediķe, es to uzkatu par diagnozi, kura ārstējama pietiekami viegli. Galvenais – nekrist izmisumā pat visbezcerīgākajās ( kā pirmajā brīdī šķiet! ) situācijās.”

Pēc avīzes "Veselība" materiāliem.